Man rados ir daudz dzimtas pētnieku, kā arī pati esmu jau gadiem pētījusi savu dzimtu. Neesmu ne profesionāla Aspazijas pētniece, ne arī īpaši labi pārzinu viņas darbus, tā kā to lielākā daļa nav tulkota angliski. Neesmu latviete un diemžēl neprotu latviski ne lasīt, ne runāt. Esmu Austrālijas amerikāniete, kas apprecēja latviešu izcelsmes vīru. 2014.gadā mans vīra tēvs jautāja, vai mani interesētu tuvāk izpētīt viņa nelaiķa latviešu tēva Žaņa ‘Džona’ Zekanta izcelsmi. Vienīgā informācija, kas mums bija, ģimenes nostāsti, saujiņa vecu, bojātu fotogrāfiju un dažas latviešu valodā rakstītas dienasgrāmatas. Tas bija sākums.
Žanis ‘Džons’ Zekants bija Žaņa Zekanta and Lizetes Emīlijas Rozenvaldes/Rozentāles vienīgais bērns. Divu gadu vecumā viņš kļuva par bāreni, un viņu audzināja mātes māsa Olga Rozenvalde/Rozentāle un mātes vecāki Kristaps Rozentāls/Rozenvalds un Anna Smiltniece. Šī Rozenvaldu/Rozentālu ģimene nāca no Zaļenieku/Jēkabnieku puses pie Jelgavas. Kad pētīju šo ģimeni, nodibināju kontaktus ar sava vīra tēva brālēnu, kurš pēc 2. pasaules kara emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa vārds ir Paulis Kalniņš, un viņš sniedza daudz informācijas par mūsu ģimeni.
Paulis Kalniņš ir Elzas Vimbas and Valda Kalniņa dēls. Elza Vimba bija vienīgais bioloģiskais Lavīzes Rozentāles/Rozenbergas bērns. Lavīze bija Kristapa Rozentāla/Rozenvalda vienīgā māsa (skat. iepriekšējo rindkopu). Viens no ģimenes dokumentiem, ar ko Paulis padalījās ar mani, bija maza, balta brošūra no Rīgas svētā Mārtiņa luterāņu baznīcas svētkiem. Paula māte Elza uz šī papīra bija pierakstījusi, ka viņas māte Lavīze bija Aspazijas māsīca. Man nebija ne jausmas, kas ir Aspazija, un Paulis teica, ka viņa bija slavena latviešu rakstniece 20.g.s. sākumā.
Es sāku pētīt Aspazijas biogrāfiju. Nepagāja ilgs laiks, līdz sapratu, ka arī viņa nāca no Zaļenieku puses un, ka arī viņai bija interesants divkāršs uzvārds ‘Rozenvalds’ un ‘Rozenbergs’. Bija arī skaidrs, ka nekas nebija zināms par Aspazijas tēva dzimtu. Nebija neviena, kurš varētu palīdzēt vai sniegt informāciju par šiem Rozenvaldiem/Rozenbergiem. Šī taču bija dzimta, par kuru man vajadzēja uzzināt, lai varētu redzēt saikni ar manējo! Pagāja vēl pāris gadi ar pētījumiem, līdz es atradu radniecību starp manu un viņas dzimtu.
Aspazijas vecāki bija Dāvis Rozenvalds/Rozenbergs un Grieta Freimane. Laulību ieraksts nav atrasts, bet viņi noteikti apprecējās 1859. vai 1860. gadā (šiem gadiem laulību ieraksti Zaļenieku baznīcā nav saglabājušies). Aspazija dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenvalde 1865. gadā. Tomēr lielāko dzīves daļu viņa bija zināma ar vārdu Elza Rozenberga. Aspazija bija pseidonīms. Aspazija bija vecākā no 4 bērniem. Viņi visi piedzima Zaļenieku “Daukšās”. Viņas tēvs Dāvis līdz 1857.gadam bija saimnieks. Iepriekšējie “Daukšu” saimnieki bija Dāvids un Grieta Vīganti. Vīgantiem nebija savu bērnu. Tomēr ir labi zināms, ka viņi uzticēja savu saimniecību Dāvim Rozenvaldam/Rozenbergam. Ir bijuši minējumi par Vīgantu un Aspazijas tēva attiecībām. Pieaugušā adopcija? Ārlaulības bērns? Izlikšanās materiālā labuma dēļ? Veicot pētījumu, atklāju, ka Grieta Vīgante bija Dāvja Rozenvalda/Rozenberga mātes māsa.
Aspazijas tēvs Dāvis Rozenvalds/Rozenbergs piedzima 1832.g. aprīlī un viņu kristīja Zaļenieku luterāņu baznīcā. Viņa tēva vārds bija Ģederts, un mātes vārds Anne. Ģederts piedzima 1808.g., un Anne piedzima 1805.g. Kad Ģederts and Anne laulājās 1830.g., Ģederts dzīvoja “Bleķos” un Anne – “Daukšās”. Šīs saimniecības ir tieši viena otrai blakus. Pēc kāzām viņi pārcēlās uz Ģederta dzimtajām mājām, Jēkabnieku “Reņčiem”. Tur Dāvis piedzima 1832.g. Diemžēl Dāvja māte Anne nomira no dzemdību sarežģījumiem. Dažus mēnešus vēlāk Ģederts apprecēja Annes māsu Trīni. Tā Trīne kļuva par nesen dzimušā māsas dēla pamāti.
Anne un Trīne abas bija meitas Klāvam un Trīnei. Klāvs un Trīne bija “Baž-Kauliņu” saimnieki. Klāvam un Trīnei bija 8 bērni. Lavīze bija vecākā un apprecējās ar Gulbi. Viņu meita Grieta apprecējās ar Vīgantu. Anne apprecēja Ģedertu, bet nomira, pirms tika doti uzvārdi. Trīne arī apprecēja Ģedertu un vēlāk pieņēma uzvārdu Rozentāls un Rozenbergs. Klāva un Trīnes divi dēli (Kristaps un Ans) pieņēma uzvārdu Budiens. Esmu atradusi viņu laulību, bērnu, dzīves vietu un nāves ierakstus internetā publiskotajos reģistros vismaz divās paaudzēs.
Klāvs nomira 1825.g., un viņa vecākā meita, Lavīze, un viņas vīrs Indriķis Gulbis pārņēma saimniekošanu “Baž-Kauliņos”. Nezināmu iemeslu dēļ 1829.g. daži šīs ģimenes locekļi pārcēlās uz diegan attālajām “Daukšām”. Klāva and Trīnes meita Grieta un viņas vīrs Dāvis Vīgants kļuva par “Daukšu” saimniekiem. Lavīze and Indriķis Gulbji beidza saimniekot “Baž-Kauliņos” un arī pārcēlās uz “Daukšām”. Daudzi Budienu/Gulbju/Rozenvaldu ģimeņu locekļi nākamajās dekādēs pārceļas uz “Daukšām”, tad atkal tās atstāj. Citi saimnieko “Baž-Kauliņos” daudzus gadus.
Es domāju, ka tad, kad Dāvis and Grieta Vīganti gribēja atrast kādu, kurš pēc viņu nāves viņu vietā saimniekotu “Daukšās”, viņiem nebija lielas izvēles no atbilstoša vecuma vīriešiem. Viņiem nebija bērnu, un viņu māsas dēls Dāvis Rozenvalds tad jau bija pieaudzis. 1850.g. Dāvis pārcēlās no kaut kurienes Jēkabniekos uz “Daukšām”. Dāvis Vīgants mira 1854.g. un līdz 1857.g. Dāvis Rozenvalds bija kļuvis par saimnieku.
