Dāvja tēvam Ģedertam un viņa jaunajai sievai Trīnei 1833.g. piedzima meita arī vārdā Trīne. Mazulīte nomira nākamajā 1834. gadā. 1835.g. viņiem piedzima meita vārdā Grieta. Tajā laikā viņi dzīvoja “Vitrupās” Jēkabniekos. 1838.g. Ģedertam un Trīnei piedzima dēls, kuru nokristīja par Kristapu Rozentālu. Šī ir pirmā atauce uz uzvārdu, ko ģimene sākotnēji pieņēma. Šajā laikā ģimene dzīvoja Jēkabnieku “Stuļģos”.
Trūkst ierakstu, pēc kuriem izsekot dzimtai līdz pat 1856.g., kad Ģederta sieva Trīne nomirst. Viņi noteikti pārcēlās atpakaļ uz Trīnes senču mājām “Baž-Kauliņiem”, kur vēl joprojām saimniekoja viņas radi. Trīne mirst ar uzvārdu Rozenberga. Tas liecina, ka līdz 1856.g. aprīlim notikusi uzvārda maiņa no Rozentāla uz Rozenbergu. Pēc Trīnes nāves Ģederts pārcēlies atpakaļ uz “Stuļģiem”. Nākamajā 1857. gadā Dāvis revīzijas sarakstos minēts ar uzvārdu Rozenvalds, kas ir kārtējā uzvārdu maiņa šo gadu laikā.
1858.g. martā jaunajai sievietei vārdā Anna Rudze (vai Radziņa) Jēkabniekos Ragu muižā piedzima ārlaulības dēls Kristaps. Kristaps kļūst par Žaņa ‘Džona’ Zekanta vectēvu no mātes puses(mana vīra vectēvs). Ģederts šajā laikā savos 50 gados apprecējās trešo reizi. Viņš apprecēja jauno Annu Rudzi (Radziņu). Diemžēl Zaļenieku baznīcā trūkst ierakstu par 1859-1861. gadu. Anna un viņas dēls Kristaps tagad pievienojās Aspazijas radu saimei.
1861.g. janvārī Ģedertam un Annai piedzimst meita. Viņa tika kristīta Zaļenieku baznīcā par Lavīzi Rozenbergu. Šis ir Ģederta un Annas vienīgais bērns, jo Ģederts mirst 1861.g. Trīs gadus vēlāk 1865.g. Dāvim un Grietai piedzimst Aspazija, kuru krista ar uzvārdu Rozenvalds. Starp 1865. un 1877.g. viņiem dzimst vēl 3 bērni, kurus krista ar uzvārdu Rozenbergs.
No šī laika ierakstos ir liels iztrūkums. Annas ārlaulības dēls Kristaps pieņem sava patēva Ģederta uzvārdu. Kristaps apprec Anni Smiltnieku 1883.g. kā Rozentāls. Kristapam un Annei ir 4 meitas. Vismaz divām no viņām Kristapa māsa Lavīze ir krustmāte. Lavīze arī lieto uzvārdu Rozentāls, kaut gan viņa bija dzimusi kā Rozenbergs.
Kaut kad pirms 1899.g. Lavīze pārceļas uz Rīgu, kur iestājas Sv.Mārtiņa luterāņu baznīcas draudzē. 1899.g viņa apprecas ar Kārli Vimbu. Precoties viņas uzvārds ir Rozentāls, bet visu atlikušo mūžu saviem pēcnācējiem viņa stāsta, ka viņas meitas uzvārds bija Rozenbergs. Viņas pusbrālis Kristaps (dzim. 1858.g.) arī pārceļas uz Rīgu un atlikušo mūžu uzvārds ir Rozenvalds. Pasē viņš pat norāda Ģedertu kā savu tēvu, lai gan viņš nebija īstais tēvs. Tomēr visas viņa 3 meitas lieto uzvārdus Rozentāls un Rozenvalds.
Pateicoties tieši ģimenes saitēm man izdevās atrast informāciju par Dāvja Rozenberga dzimtas vēsturi. Tā bija tā nelielā atslēdziņa, ko vajadzēja, lai savienotu trūcīgo informāciju. Lai arī manam vīram ir kopīga saikne (kaut arī ne bioloģiska) ar Aspaziju, mani ļoti interesēja izveidot dzimtas koku. Es jau biju tik daudz pētījusi dzimtu un sapratu, ka spēju salikt visu kopā, lai dalītos ar citiem, kuri arī meklēja šo informāciju. Mana vīra tēva vecmāmiņas uzvārds nāk no Aspazijas dzimtas, un, ja viņas vectēvs nebūtu apprecējis savu trešo sievu Annu Rudzi, tad notikumi nebūtu noveduši visu līdz manu bērnu dzimšanai.
Attiecībā uz dzīvajiem radiniekiem vēl var veikt ļoti daudz pētījumu. Noteikti ir dzīvi radinieki no Aspazijas tēva mātes zara (“Baž-Kauliņu” Klāva un Trīnes), bet būs mazāk pa Aspazijas tēva tēva līniju. Dāvis bija Ģederta un Annes vienīgais bērns. Ģedertam un Trīnei bija 3 bērni, bet Trīne –pirmaisbērns – nomira maziņa. Man nav izdevies atrast informāciju par otrā bērna – Grietas (dzim. 1835.)- likteni. Pēdejais Ģederta un Trīnes bērns Kristaps dzim. 1838.g. dzīvoja līdz vismaz 1894.g. Viņš ir minēts tā gada Zaļenieku pagasta iedzīvotāju sarakstos. Tas ir Kristaps, kurš tika kristīts ar uzvārdu Rozentāls 1838.g., bet 1894.g. sarakstā viņš ir ar uzvārdu Rozenvalds. Sarakstā minēts, ka viņš ir precējies ar Grietu, bet es nezinu, kad viņi apprecējās un vai viņiem bija bērni. Zaļenieku ierakstos nav nekādu liecību, ka viņam būtu bērni, tādēļ domāju, ka nebija. Ģederta pēdējais bioloģiskais bērns bija ar trešo sievu Annu Rudzi (Radziņu). Viņu meita Lavīze arī ir minēta 1894.g. sarakstos dzīvojam kopā ar savu krietni vecāko pusbrāli Kristapu, kurš dzimis 1838.g.
Lavīzei un viņas vīram Kārlim Vimbam bija tikai 1 bērns – meita Elza (Viņa ir tā Pauļa māte, kurš man norādīja uz radniecību ar Aspaziju). Elzai ar vīru nebija savu bērnu, bet viņi adoptēja divus dēlus.
Mana vīra tēva vectēvam Kristapam Rozentālam/Rozenvaldam, dzim. 1858., bija trīs meitas, kas pieauga (Emīlija, Olga un Anna Zelma). Olgai un Annai Zelmai nav dzīvu pēcnācēju, bet Emīlijai gan ir no viņas vienīgā dēla Žaņa ‘Džona’ Zekanta. Tā ir mūsu ģimene Austrālijā.
Aspazijai nebija bērnu. Viņai bija 3 māsas un brāļi un tikai vienam bija bērns. Viņas brālim Jūlijam Zamuelam bija meita vārdā Virēna. Toties Virēnai nebija bērnu. Tas nozīmē, ka no Aspazijas tēva tēva Ģederta puses nav pēcnācēju.
Pēc 7 gadu pētījumiem man beidzot izdevies salikt kopā Aspazijas tēva Dāvja Rozenberga dzimtas vēsturi. Pētījumu veicu pēc labākās sirdsapziņas, un, cik man zināms, informācija ir korekta. Saprotu, ka ir arī kāda kļūda, ko nākotnē vēl varētu labot, bet esmu pārliecināta, ka līdz šodienai šis ir labākais Aspazijas tēva dzimtas apraksts.
